10 iemesli, kāpēc spēlēt bez maksas

1. Bērni ir dzimuši, lai spēlētu

Cilvēks ir "Homo sapiens" un "Homo ludens", t.i., gudrs un spēlējošs cilvēks. Spēlēšana, iespējams, ir viens no vecākajiem cilvēka kultūras paņēmieniem. Cilvēki dalās savā spēles instinktā ar daudziem citiem zīdītājiem. Tā kā evolūcija ir radījusi šādu uzvedību, vēlme spēlēt ir dziļi iesakņojusies cilvēkos. Neviens cilvēkbērns nav jāstimulē, jāmotivē vai jāmudina spēlēties. Tā vienkārši spēlē – jebkurā vietā un laikā.

2. Rotaļas ir bērna pamatvajadzība

Tāpat kā ēšana, dzeršana, gulēšana, kopšana, spēlēšanās ir cilvēka pamatvajadzība. Reformu pedagoģei Marijai Montesori rotaļas ir bērna darbs. Kad bērni spēlējas, viņi ir nopietni un koncentrējas uz savām rotaļlietām. Spēlēšana ir bērna galvenā nodarbošanās un vienlaikus viņa attīstības spogulis. Pašaktīvas rotaļas dažādos veidos veicina bērnu mācīšanās un attīstības procesus.

3. Spēlēt ir jautri un patīkami

Neviens bērns nespēlējas ar nolūku iemācīties kaut ko nozīmīgu. Bērni aizraujas ar spēlēšanu, jo viņiem tas patīk. Viņi izbauda savas pašnoteiktās darbības un pašefektivitāti, ko viņi piedzīvo. Bērni ir dabiski ziņkārīgi, un zinātkāre ir labākā didaktika pasaulē. Viņi nenogurstoši izmēģina jaunas lietas un šādā veidā iegūst vērtīgu dzīves pieredzi. Rotaļīga mācīšanās ir patīkama, holistiska mācīšanās, jo tajā ir iesaistītas visas maņas – pat tā saucamās muļķības.

4. Rotaļas trenē ķermeni

Kustību bagātas rotaļas būtiska funkcija ir vēl jauna ķermeņa trenēšana. Tiek stiprināti muskuļi, cīpslas, locītavas. Kustību secības tiek izmēģinātas, koordinētas un izmēģinātas. Tādā veidā izdodas arvien sarežģītākas darbības. Kustību prieks kļūst par veselīgas attīstības dzinēju, lai varētu attīstīties ķermeņa apzināšanās, ķermeņa apzināšanās, kontrole, kustību drošība, izturība un veiktspēja. Fiziskais spēks un emocionālā iesaistīšanās izaicina visu personību. Tas viss veicina visu personības attīstību. Arī piedzīvojumu un rotaļu gultas šeit var dot nozīmīgu ieguldījumu. Jo īpaši tāpēc, ka "apmācība" notiek katru dienu un diezgan nejauši.

5. Spēlēšana un mācīšanās ir sapņu pāris

Tas, kas sākumā šķiet pretruna, ir sapņu pāris, jo rotaļāšanās ir labākais iespējamais atbalsts bērniem. Tā ir elementāra mācīšanās forma bērnībā. Bērni saprot pasauli caur rotaļām. Rotaļu un bērnības pētnieki pieņem, ka bērnam līdz skolas gaitu uzsākšanai ir jābūt nospēlējušam vismaz 15 000 stundu pašnoteiktas rotaļas. Tas ir apmēram septiņas stundas dienā.

6. Rotaļas mazina stresu

Kad mēs vērojam, kā bērni spēlējas, mēs atkal un atkal varam piedzīvot, ka viņi rotaļīgā veidā apstrādā iespaidus. Lomu spēlēs tiek iestudēti skaisti, patīkami, bet arī skumji, biedējoši pārdzīvojumi. Tam, ko bērns spēlē, viņam ir nozīme un nozīme. Tas nav tik daudz par konkrēta mērķa vai rezultāta sasniegšanu. Daudz svarīgāks ir rotaļu process un pieredze, ko tas var gūt kopā ar sevi un citiem bērniem spēlē.

7. Spēle ir sociālā mācīšanās

Jaukta vecuma un jaukta dzimuma rotaļu grupa piedāvā optimālu sociālās mācīšanās attīstības sistēmu. Jo, kad bērni spēlējas kopā, ir svarīgi realizēt dažādas rotaļu idejas. Lai to panāktu, ir jāpanāk vienošanās, jāvienojas par noteikumiem, jāatrisina konflikti un jāvienojas par iespējamiem risinājumiem. Savas vajadzības ir jāņem atpakaļ par labu spēles idejai un rotaļu grupai, lai vispār varētu attīstīties kopīga spēle. Bērni tiecas pēc sociālās saiknes. Viņi vēlas piederēt rotaļu grupai un tādējādi attīstīt jaunu uzvedību un stratēģijas, kas ļauj viņiem piederēt. Spēlēšana paver ceļu ne tikai uz sevi, bet arī no "es" uz "tu" uz "mēs".

8. Spēlēšana veicina radošumu

Bērni caur rotaļām rada savu realitāti. Nav tādas lietas, ko nevar izdarīt – ziedošā iztēle padara gandrīz visu iespējamu. Iztēle, radošums un rotaļas nav iedomājamas viena bez otras. Bērnu rotaļu sižeti ir gan sarežģīti, gan izdomas bagāti. Tie tiek kopīgi būvēti atkal un atkal. Spēlē bieži ir problēmas, kas jāatrisina. Risinājumu meklēšana ir būtiska spēles sastāvdaļa. Šī izzinošā mācīšanās ir aktīva pasaules piesavināšanās savā vārdā.

9. Spēle pārsniedz robežas

Spēlēšana ir ļoti svarīga draudzībai, kā arī starpkultūru un starpvalodu kontaktiem. Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur dzīvo sociāli kulturālā daudzveidība. Satikšanās un kopības atslēga ir rotaļas. Bērni aug savā kultūrā caur rotaļām un kontaktējas savā starpā caur rotaļām, jo rotaļās visi bērni runā vienā valodā. Bērnišķīga atvērtība citām lietām un interese par jaunām lietām pārvar robežas un ļauj attīstīties jauniem attiecību modeļiem.

10. Rotaļas ir bērna tiesības

Bērniem ir tiesības uz atpūtu, atpūtu un rotaļām. Šīs tiesības rotaļāties ir nostiprinātas ANO Konvencijas par bērna tiesībām 31. pantā. ANO Bērnu tiesību komiteja uzsver, ka bērnu rotaļas būtu jāīsteno neatkarīgi un mazāk jākontrolē pieaugušajiem. Dienas aprūpes centru uzdevums ir dot iespēju bērniem netraucēti rotaļāties stimulējošās telpās – telpās un ārā. Rotaļu veicinoša pedagoģija ļauj meitenēm un zēniem attīstīt savas rotaļāšanās prasmes un ļauj vecākiem piedalīties tajā, cik labi viņu bērni attīstās rotaļājoties.

Pirmo reizi publicēts bērnudārzā 10/2017, 18.-19. lpp.