Bērniem ir jāspēlējas – katru dienu vairākas stundas, pēc iespējas patstāvīgi un netraucēti, kopā ar citiem bērniem, gan telpās, gan ārā. Ja kāds domā, ka spēlēšanās ir bezjēdzīga laika pavadīšana, bezjēdzīgas bērnu muļķības vai vienkārši rotaļas, tas kļūdās. Spēlēšanās ir veiksmīgākā izglītības un attīstības programma, mācīšanās karaliskā disciplīna un labākā didaktika pasaulē! Kāpēc tā ir, uzzināsiet šeit.
Autore: Margit Franz, grāmatas „Šodien atkal tikai spēlējāmies – un tajā pašā laikā daudz iemācījāmies!” autore
1. Spēlēšanās bērniem ir iedzimta
Cilvēks ir „Homo sapiens” un „Homo ludens”, tātad gudrs un rotaļīgs cilvēks. Rotaļas, visticamāk, ir viena no senākajām cilvēka kultūras izpausmēm. Cilvēks savu spēlēšanās tieksmi dala ar daudziem citiem zīdītājiem. Tā kā šo uzvedību ir radījusi evolūcija, vēlme spēlēties ir dziļi iesakņojusies cilvēkā. Nevienu bērnu nav jāiedrošina, jāmotivē vai jāaicina spēlēties. Viņš vienkārši spēlējas – visur un jebkurā laikā.

2. Spēlēšanās ir bērna pamatvajadzība
Tāpat kā ēšana, dzeršana, gulēšana un kopšana, arī rotaļas ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Reformatoriskajai pedagoģei Marijai Montessori spēlēšanās ir bērna darbs. Kad bērni spēlējas, viņi ar nopietnību un koncentrēšanos nodarbojas ar savām rotaļlietām. Spēlēšanās ir bērna galvenā nodarbe un vienlaikus viņa attīstības spogulis. Pašaktīvā spēlēšanās daudzveidīgā veidā veicina bērna mācīšanās un attīstības procesus.

3. Spēlēšanās rada prieku un jautrību
Neviens bērns nespēlējas ar nolūku iemācīties kaut ko lietderīgu. Bērni ar aizrautību spēlējas, jo tas viņiem sagādā prieku. Viņiem patīk pašiem noteikt savas darbības un izjust tādējādi gūto pašefektivitāti. Bērni pēc savas dabas ir ziņkārīgi, un ziņkāre ir labākā mācību metode pasaulē. Viņi nenogurstoši izmēģina ko jaunu un tādējādi gūst vērtīgu dzīves pieredzi. Mācīšanās, spēlējoties, ir aizraujoša un visaptveroša mācīšanās, jo tajā ir iesaistīti visi maņi – pat tā saucamā „muļķība”.

4. Spēlēšanās trenē ķermeni
Viena no kustību bagātu rotaļu galvenajām funkcijām ir vēl jauna ķermeņa trenēšana. Tiek stiprināti muskuļi, cīpslas un locītavas. Tiek izmēģinātas, koordinētas un apgūtas kustību secības. Tādējādi bērnam izdodas veikt arvien sarežģītākas darbības. Prieks par kustībām kļūst par veselīgas attīstības dzinējspēku, tādējādi veidojot ķermeņa izjūtu, apziņu, kontroli, kustību drošību, izturību un veiktspēju. Fiziskā spēka pielietošana un emocionālā iesaistīšanās izaicina visu personību. Tas viss veicina vispārējo personības attīstību. Šeit arī piedzīvojumu un rotaļu gultas var sniegt nozīmīgu ieguldījumu. Jo īpaši tādēļ, ka „treniņš” notiek ikdienā un pavisam netīšām.

5. Spēlēšanās un mācīšanās ir ideāls pāris
Tas, kas sākumā šķiet pretrunīgs, patiesībā ir ideāls savienojums, jo rotaļas ir vislabākais veids, kā veicināt bērnu attīstību. Tā ir bērnības mācīšanās pamatforma. Spēlējoties bērni izzina pasauli. Spēļu un bērnības pētnieki uzskata, ka līdz skolas sākšanai bērnam ir jābūt pavadījušam vismaz 15 000 stundas, spēlējoties pēc savas gribas. Tas ir aptuveni septiņas stundas dienā.

6. Spēlēšanās mazina stresu
Novērojot bērnus spēlējoties, mēs atkal un atkal varam redzēt, ka viņi spēlējoties apstrādā savus iespaidus. Lomu spēlēs tiek izspēlētas gan skaistas, priecīgas, gan arī skumjas un biedējošas pieredzes. Tam, ko bērns izspēlē, ir jēga un nozīme tieši viņam pašam. Šajā gadījumā nav tik svarīgi sasniegt konkrētu mērķi vai rezultātu. Daudz svarīgāks ir spēles process un pieredze, ko bērns spēles laikā var gūt gan par sevi, gan par citiem bērniem.

7. Spēlēšanās ir sociālā mācīšanās
Dažāda vecuma un dzimuma bērnu spēļu grupa nodrošina optimālu vidi sociālajai attīstībai. Jo, kad bērni spēlējas kopā, ir jāīsteno dažādas spēļu idejas. Lai to izdarītu, ir jāvienojas, jāvienojas par noteikumiem, jāatrisina konflikti un jāvienojas par risinājumu iespējām. Lai kopīga spēle vispār varētu attīstīties, savas vajadzības ir jāatliek otrajā plānā par labu spēles idejai un spēļu grupai. Bērni tiecas pēc sociālās piederības. Viņi vēlas piederēt spēļu grupai un tādējādi attīsta jaunas uzvedības formas un stratēģijas, kas ļauj viņiem justies piederīgiem. Spēlēšanās paver ceļu uz savu „es”, bet arī no „es” uz „tu” un „mēs”.

8. Spēlēšanās veicina radošumu
Spēlējoties bērni veido savu realitāti. „Nekas nav neiespējams“ – plaukstošā iztēle padara gandrīz visu iespējamu. Iztēle, radošums un spēle ir savstarpēji neatraujami. Bērnu spēļu darbības ir gan sarežģītas, gan atjautīgas. Tās tiek nepārtraukti pārveidotas un veidotas no jauna. Spēlē bieži rodas problēmas, kas jāatrisina. Risinājumu meklēšana veido būtisku spēles daļu. Šī atklājumu pilnā mācīšanās ir aktīva pasaules apgūšana savā vārdā.

9. Spēlēšanās pārvar robežas
Rotaļām ir liela nozīme draudzības veidošanā, kā arī starpkultūru un starpvalodu kontaktu veidošanā. Bērnudārzs ir vieta, kurā tiek dzīvē īstenota sociokulturālā daudzveidība. Spēle ir atslēga uz saskarsmi un kopā būšanu. Spēlējoties bērni iekļaujas savā kultūrā un spēlējoties veido savstarpējos kontaktus, jo spēlē visi bērni runā vienā valodā. Bērnu atvērtība pret citiem un interese par jauno pārvar robežas un ļauj attīstīties jauniem attiecību modeļiem.

10. Spēlēties ir bērna tiesības
Bērniem ir tiesības uz brīvo laiku, atpūtu un rotaļām. Šīs tiesības uz rotaļām ir noteiktas ANO Bērnu tiesību konvencijas 31. pantā. ANO Bērnu tiesību komiteja uzsver, ka bērnu rotaļām jānotiek patstāvīgi un tās nedrīkst pārāk lielā mērā vadīt pieaugušie. Bērnu dienas aprūpes iestāžu uzdevums ir nodrošināt bērniem netraucētu spēlēšanos stimulējoši iekārtotās telpās – gan iekštelpās, gan ārā. Spēlēšanu veicinoša pedagoģija ļauj meitenēm un zēniem attīstīt savas spēlēšanās prasmes un dod vecākiem iespēju redzēt, cik labi viņu bērni attīstās, spēlējoties.
Pirmo reizi publicēts žurnālā „kindergarten heute“ 10/2017, 18.–19. lpp.

Šodien atkal tikai spēlējāmies

Profesionāli pamatotā un vienlaikus uz praksi vērstā rokasgrāmata „Šodien atkal tikai spēlējāmies – un tajā pašā laikā daudz iemācījāmies!” (autore Margit Franz) atklāj bērnu spēles nozīmi. Tā palīdz audzinātājiem pārliecinoši izklāstīt „spēlēšanas veicināšanas pedagoģijas“ milzīgās izglītības priekšrocības gan vecākiem, gan plašākai sabiedrībai.
Par autori

Margit Franz ir bērnudārza audzinātāja, diplomēta sociālā pedagoģe un diplomēta pedagoģe. Viņa ir bijusi bērnudārza vadītāja, Darmštates Augstskolas zinātniskā darbiniece un pedagoģiskā konsultante. Šobrīd viņa strādā kā neatkarīga eksperte, autore un žurnāla „PRAXIS KITA“ redaktore.
