Kaislīgi pasākumi bieži sākas garāžā. Pēteris Orinskis pirms 34 gadiem izstrādāja un uzbūvēja pirmo bērnu bēniņu gultu savam dēlam Fēliksam. Viņš lielu nozīmi piešķīra dabīgiem materiāliem, augstam drošības līmenim, tīrai apdarei un elastībai ilgstošai lietošanai. Labi pārdomātā un mainīgā gultu sistēma tika uzņemta tik labi, ka gadu gaitā izveidojās veiksmīgais ģimenes uzņēmums Billi-Bolli ar galdniecības darbnīcu austrumos no Minhenes. Veicot intensīvu apmaiņu ar klientiem, Billi-Bolli pastāvīgi pilnveido savu bērnu mēbeļu klāstu. Jo apmierināti vecāki un laimīgi bērni ir mūsu motivācija. Vairāk par mums...
Bērniem ir nepieciešams spēlēties - vairākas stundas dienā, pēc iespējas patstāvīgāk un netraucēti, kopā ar citiem bērniem gan telpās, gan ārā. Ikviens, kurš domā, ka spēlēšanās ir bezjēdzīga nodarbe, bezjēdzīgi bērnu sīkumi vai tikai triks, maldās. Spēlēšanās ir visveiksmīgākā izglītības un attīstības programma, augstākā mācību disciplīna un labākā didaktika pasaulē! Uzziniet, kāpēc šeit.
Margita Franca, grāmatas "Šodien atkal tikai spēlējamies - un šajā procesā daudz ko iemācāmies!" autore Margita Franca.
Cilvēki ir "homo sapiens" un "homo ludens", t. i., gudri un rotaļīgi. Iespējams, rotaļas ir viens no senākajiem cilvēces kultūras paņēmieniem. Cilvēkiem spēles instinkts ir kopīgs ar daudziem citiem zīdītājiem. Tā kā evolūcija ir radījusi šādu uzvedību, vēlme spēlēties ir dziļi iesakņojusies cilvēkos. Neviens cilvēka bērns nav jāstimulē, jāmotivē vai jāmudina rotaļāties. Viņi vienkārši rotaļājas - jebkurā vietā un jebkurā laikā.
Spēlēšanās, tāpat kā ēšana, dzeršana, gulēšana un kopšana, ir cilvēka pamatvajadzība. Reformu skolotājai Marijai Montesori rotaļa ir bērna darbs. Kad bērni rotaļājas, viņi ir nopietni un koncentrēti uz savu rotaļu. Spēlēšanās ir bērna galvenā nodarbošanās un vienlaikus viņa attīstības atspoguļojums. Patstāvīgi aktīvas rotaļas veicina bērnu mācīšanās un attīstības procesus dažādos veidos.
Neviens bērns nespēlē ar nolūku iemācīties kaut ko noderīgu. Bērni aizrautīgi rotaļājas, jo viņiem tas sagādā prieku. Viņiem patīk viņu pašnoteiktās darbības un pašvērtējums, ko viņi izjūt. Bērni pēc savas dabas ir zinātkāri, un zinātkāre ir labākais didaktiskais līdzeklis pasaulē. Viņi nenogurstoši izmēģina jaunas lietas un tādējādi gūst vērtīgu dzīves pieredzi. Mācīšanās rotaļājoties ir patīkama, holistiska mācīšanās, jo tiek iesaistītas visas maņas - pat tā sauktās muļķības.
Svarīga kustībām bagātu rotaļu funkcija ir vēl mazā ķermeņa trenēšana. Tiek stiprināti muskuļi, cīpslas un locītavas. Tiek izmēģinātas, koordinētas un mēģinātas kustību sekvences. Šādā veidā tiek panāktas arvien sarežģītākas darbības. Kustību prieks kļūst par veselīgas attīstības dzinējspēku, lai attīstītos ķermeņa izpratne, apziņa, kontrole, kustību drošība, izturība un veiktspēja. Fiziskā slodze un emocionālā iesaistīšanās ir izaicinājums visai personībai. Tas viss veicina vispārējo personības attīstību. Arī piedzīvojumu un rotaļu gultas var dot nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā. Īpaši tāpēc, ka "treniņš" notiek katru dienu un pa laikam.
Tas, kas sākotnēji šķiet pretruna, patiesībā ir sapņu komanda, jo rotaļas ir vislabākais iespējamais veids, kā veicināt bērnus. Tā ir elementāra mācīšanās forma bērnībā. Bērni izprot pasauli, spēlējoties. Rotaļu un bērnības pētnieki pieņem, ka bērnam līdz skolas gaitu sākšanai ir patstāvīgi jāspēlē vismaz 15 000 stundu. Tas ir aptuveni septiņas stundas dienā.
Vērojot bērnus rotaļājoties, mēs vienmēr redzam, ka viņi iespaidus apstrādā rotaļājoties. Lomu spēlēs tiek izspēlēti skaisti, priecīgi, bet arī skumji, biedējoši pārdzīvojumi. Tas, ko bērns spēlē, viņam ir nozīmīgs un nozīmīgs. Runa nav tik daudz par konkrēta mērķa vai rezultāta sasniegšanu. Daudz svarīgāks ir spēles process un pieredze, ko viņi var gūt ar sevi un citiem bērniem, spēlējoties.
Jaukta vecuma un jaukta dzimuma rotaļu grupa piedāvā ideālu attīstības sistēmu sociālajai mācīšanai. Jo, bērniem spēlējoties kopā, ir jārealizē dažādas rotaļu idejas. Lai to panāktu, ir jānoslēdz vienošanās, jāvienojas par noteikumiem, jārisina konflikti un jāapspriež iespējamie risinājumi. Individuālās vajadzības ir jāatliek malā par labu rotaļu idejai un rotaļu grupai, lai vispār varētu attīstīties kopīgas rotaļas. Bērni tiecas pēc sociālās saiknes. Viņi vēlas piederēt rotaļu grupai un attīsta jaunu uzvedību un stratēģijas, kas viņiem ļauj tai piederēt. Spēlējoties paveras ceļš uz sevi, bet arī no sevis uz sevi, no sevis uz tevi, uz mums.
Bērni, spēlējoties, paši rada savu realitāti. Nav neiespējamu lietu - plaukstoša iztēle padara iespējamu gandrīz visu. Iztēle, radošums un rotaļas nav iedomājamas viena bez otras. Bērnu rotaļnodarbības ir gan sarežģītas, gan izdomas bagātas. Tās nepārtraukti tiek līdzkonstruētas no jauna. Rotaļnodarbībās bieži rodas problēmas, kas ir jārisina. Risinājumu meklēšana ir būtiska rotaļu sastāvdaļa. Šī mācīšanās caur atklājumiem ir aktīva pasaules apguve pati par sevi.
Spēlēšanās ir ļoti svarīga draudzībai un starpkultūru un starplingvistiskajiem kontaktiem. Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur tiek izdzīvota sociokultūru daudzveidība. Galvenais, lai satiktos un veidotu kopību, ir rotaļa. Rotaļājoties bērni ieaug savā kultūrā un rotaļājoties nodibina savstarpēju kontaktu, jo rotaļājoties visi bērni runā vienā valodā. Bērna atvērtība pret citiem un interese par jaunām lietām pārvar robežas un ļauj attīstīties jauniem attiecību modeļiem.
Bērniem ir tiesības uz atpūtu, atpūtu un rotaļām. Šīs tiesības spēlēties ir nostiprinātas ANO Konvencijas par bērna tiesībām 31. pantā. ANO Bērnu tiesību komiteja uzsver, ka bērnu rotaļām jābūt neatkarīgām un mazāk pieaugušo vadītām. Dienas aprūpes centru uzdevums ir nodrošināt bērniem iespēju netraucēti spēlēties stimulējošās telpās - gan telpās, gan ārā. Rotaļnodarbību veicinoša pedagoģija dod iespēju meitenēm un zēniem attīstīt rotaļu prasmes un ļauj vecākiem piedalīties tajā, cik labi viņu bērni attīstās rotaļājoties.
Pirmo reizi publicēts bērnudārzā heute 10/2017, 18.-19. lpp.
Margit Franz pamatotā un uz praksi orientētā rokasgrāmata "Heute wieder nur gespielt - und dabei viel gelernt!" (Šodien atkal spēlējamies - un daudz ko mācāmies) atklāj bērnu rotaļu nozīmi. Tā palīdz pedagogiem pārliecinoši iepazīstināt vecākus un sabiedrību ar "rotaļu pedagoģijas" milzīgajiem izglītības ieguvumiem.
Pirkt grāmatu
Margit Franz ir pedagoģe, kvalificēta sociālā pedagoģe un kvalificēta izglītības speciāliste. Viņa ir bijusi dienas aprūpes centra vadītāja, zinātniskā asistente Darmštates Lietišķo zinātņu universitātē un izglītības konsultante. Šodien viņa strādā kā ārštata speciāliste konsultante, "PRAXIS KITA" autore un redaktore.
Autora tīmekļa vietne
