🚚 Bezmaksas piegāde no €300 (Latvija)
🌍 Latviešu ▼
🔎
🛒 Navicon

10 iemesli brīvai spēlēšanai

Kāpēc brīvas rotaļas ir tik svarīgas bērnu attīstībai

Bērniem ir nepieciešams spēlēties - vairākas stundas dienā, pēc iespējas patstāvīgāk un netraucēti, kopā ar citiem bērniem gan telpās, gan ārā. Ikviens, kurš domā, ka rotaļas ir bezjēdzīga nodarbe, bezjēdzīga bērnu lieta vai tikai triks, maldās. Spēlēšanās ir visveiksmīgākā izglītības un attīstības programma, augstākā mācību disciplīna un labākā didaktika pasaulē! Uzziniet, kāpēc šeit.

Margita Franča, grāmatas "Šodien atkal spēlēju un daudz ko mācos!" autore Margita Franča, grāmatas "Šodien atkal spēlēju un daudz ko mācos!"

1. bērni ir dzimuši, lai rotaļātos

Cilvēki ir "homo sapiens" un "homo ludens", t.i., gudri un rotaļīgi. Iespējams, ka rotaļas ir viens no senākajiem cilvēces kultūras paņēmieniem. Cilvēkiem spēles instinkts ir kopīgs ar daudziem citiem zīdītājiem. Tā kā evolūcija ir radījusi šādu uzvedību, vēlme spēlēties ir dziļi iesakņojusies cilvēkos. Neviens cilvēka bērns nav jāstimulē, jāmotivē vai jāmudina rotaļāties. Viņi vienkārši rotaļājas - jebkurā vietā un jebkurā laikā.

1. bērni ir dzimuši, lai rotaļātos

2. rotaļas ir bērnu pamatvajadzība

Tāpat kā ēšana, dzeršana, gulēšana un kopšana, arī rotaļas ir cilvēka pamatvajadzība. Reformu skolotājai Marijai Montesori rotaļa ir bērna darbs. Kad bērni rotaļājas, viņi nopietni un mērķtiecīgi pievēršas rotaļām. Spēle ir bērna galvenā nodarbošanās un vienlaikus viņa attīstības atspoguļojums. Patstāvīgi aktīvas rotaļas veicina bērnu mācīšanās un attīstības procesus dažādos veidos.

2. rotaļas ir bērnu pamatvajadzība

3. spēlēšana ir jautra un patīkama

Neviens bērns nespēlē ar nolūku iemācīties kaut ko noderīgu. Bērni aizrautīgi spēlē, jo viņiem tas sagādā prieku. Viņiem patīk viņu pašnoteiktās darbības un pašvērtējums, ko viņi izjūt. Bērni pēc savas dabas ir zinātkāri, un zinātkāre ir labākais didaktiskais līdzeklis pasaulē. Viņi nenogurstoši izmēģina jaunas lietas un tādējādi gūst vērtīgu dzīves pieredzi. Mācīšanās rotaļājoties ir patīkama, holistiska mācīšanās, jo tiek iesaistītas visas maņas - pat tā sauktās muļķības.

3. spēlēšana ir jautra un patīkama

4. spēlēšana trenē ķermeni

Viena no galvenajām spēlēm ar daudz kustību ir trenēt jauno ķermeni. Tiek stiprināti muskuļi, cīpslas un locītavas. Tiek izmēģinātas, koordinētas un atkārtotas kustību sekvences. Šādā veidā tiek panāktas arvien sarežģītākas darbības. Kustību prieks kļūst par veselīgas attīstības dzinējspēku, lai attīstītos ķermeņa izpratne, apziņa, kontrole, kustību drošība, izturība un veiktspēja. Fiziskā slodze un emocionālā iesaistīšanās ir izaicinājums visai personībai. Tas viss veicina vispārējo personības attīstību. Arī piedzīvojumu un rotaļu gultas var dot nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā. Īpaši tāpēc, ka "treniņš" notiek katru dienu un pa laikam.

4. spēlēšana trenē ķermeni

5 Spēlēšana un mācīšanās ir sapņu komanda

Tas, kas sākotnēji šķiet pretrunīgi, patiesībā ir sapņu komanda, jo rotaļa ir vislabākais iespējamais veids, kā veicināt bērnus. Tā ir elementāra mācīšanās forma bērnībā. Bērni izprot pasauli caur rotaļām. Rotaļu un bērnības pētnieki pieņem, ka bērnam līdz skolas gaitu sākšanai ir patstāvīgi jāspēlē vismaz 15 000 stundu. Tas ir aptuveni septiņas stundas dienā.

5 Spēlēšana un mācīšanās ir sapņu komanda

6. spēlēšana mazina stresu

Novērojot bērnus rotaļājoties, mēs atkal un atkal redzam, ka viņi rotaļājoties apstrādā iespaidus. Lomu spēlēs tiek izspēlēti skaisti, baudāmi, bet arī skumji un biedējoši pārdzīvojumi. Tas, ko bērns spēlē, viņam ir nozīmīgs un nozīmīgs. Runa nav tik daudz par konkrēta mērķa vai rezultāta sasniegšanu. Daudz svarīgāks ir spēles process un pieredze, ko viņi var gūt ar sevi un citiem bērniem, spēlējoties.

6. spēlēšana mazina stresu

7 Spēle ir sociālā mācīšanās

Jaukta vecuma un dzimumu rotaļu grupa piedāvā ideālu attīstības sistēmu sociālajai mācīšanai. Jo, bērniem spēlējoties kopā, ir jāīsteno dažādas rotaļu idejas. Lai to paveiktu, ir jānoslēdz vienošanās, jāvienojas par noteikumiem, jārisina konflikti un jāapspriež iespējamie risinājumi. Individuālās vajadzības ir jāatliek malā par labu rotaļu idejai un rotaļu grupai, lai vispār varētu attīstīties kopīgas rotaļas. Bērni tiecas pēc sociālās saiknes. Viņi vēlas piederēt rotaļu grupai un attīsta jaunu uzvedību un stratēģijas, kas ļauj viņiem piederēt. Spēlējoties paveras ceļš uz sevi, bet arī no sevis uz sevi, no sevis uz tevi, uz mums.

7 Spēle ir sociālā mācīšanās

8. spēle veicina radošumu.

Bērni paši veido savu realitāti, spēlējoties. Nav neiespējamu lietu - plaukstoša iztēle padara iespējamu gandrīz visu. Iztēle, radošums un rotaļas nav iedomājamas viena bez otras. Bērnu rotaļnodarbības ir gan sarežģītas, gan izdomas bagātas. Tās nepārtraukti tiek līdzkonstruētas no jauna. Rotaļnodarbībās bieži rodas problēmas, kas ir jārisina. Risinājumu meklēšana ir būtiska rotaļu sastāvdaļa. Šī mācīšanās caur atklājumiem ir aktīva pasaules apguve pati par sevi.

8. spēle veicina radošumu.

9. spēlēšana pārvar robežas

Spēle ir ļoti svarīga draudzībai un starpkultūru un starpvalodu kontaktiem. Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur valda sociokultūru daudzveidība. Sastapšanās un kopības atslēga ir spēle. Rotaļājoties bērni ieaug savā kultūrā un rotaļājoties nodibina savstarpēju kontaktu, jo rotaļājoties visi bērni runā vienā valodā. Bērna atvērtība pret citiem un interese par jaunām lietām pārvar robežas un ļauj attīstīties jauniem attiecību modeļiem.

9. spēlēšana pārvar robežas

10. rotaļas ir bērna tiesības

Bērniem ir tiesības uz brīvo laiku, atpūtu un rotaļām. Šīs tiesības spēlēties ir nostiprinātas ANO Konvencijas par bērna tiesībām 31. pantā. ANO Bērnu tiesību komiteja uzsver, ka bērnu rotaļām jābūt neatkarīgām un mazāk pieaugušo vadītām. Dienas aprūpes centru uzdevums ir nodrošināt bērniem iespēju netraucēti spēlēties stimulējošās telpās - gan telpās, gan ārā. Rotaļnodarbību veicinoša pedagoģija dod iespēju meitenēm un zēniem attīstīt rotaļu prasmes un ļauj vecākiem piedalīties tajā, cik labi viņu bērni attīstās rotaļājoties.

Pirmo reizi publicēts bērnudārzā heute 10/2017, 18.-19. lpp.

10. rotaļas ir bērna tiesības

Šodien atkal spēlēju

Heute wieder nur gespielt

Margitas Francas (Margit Franz) labi pamatotajā un uz praksi orientētajā rokasgrāmatā "Heute wieder nur gespielt - und dabei viel gelernt!" (Šodien atkal spēlējamies - un daudz ko mācāmies) ir izskaidrota bērnu rotaļu nozīme. Tā palīdz pedagogiem pārliecinoši iepazīstināt vecākus un sabiedrību ar "rotaļu pedagoģijas" milzīgajiem izglītības ieguvumiem.

Nopirkt grāmatu

Par autoru

Margit Franz

Margita Franca ir pedagoģe, kvalificēta sociālā pedagoģe un kvalificēta izglītības speciāliste. Viņa ir bijusi dienas aprūpes centra vadītāja, zinātniskā asistente Darmštates Lietišķo zinātņu universitātē un izglītības konsultante. Šodien viņa strādā kā ārštata speciāliste konsultante, "PRAXIS KITA" autore un redaktore.

Autora tīmekļa vietne

×